Vispārēja informācija par militāro poligonu “Sēlija”
Kopš Krievijas veiktās agresijas Ukrainā 2014. gadā un līdz ar pastiprinātu sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, pieaugusi arī militāro mācību intensitāte mūsu valsts teritorijā, tāpēc Aizsardzības ministrija mērķtiecīgi attīstījusi un paplašinājusi mācību infrastruktūru Latvijas un sabiedroto spēku karavīru spēju stiprināšanai. Ādažu poligons jau vairāk nekā 90 gadus ir plašākā mācību vieta Baltijas valstīs, kas paplašināts 2017. gadā. Vienlaikus Aizsardzības ministrija šo gadu laikā izveidojusi vairākus poligonus, tostarp, Alūksnes novadā ir izveidots poligons “Lāčusils”, Skrundā attīstīts poligons “Mežaine”, bet Augšdaugavas novadā – poligons “Meža Mackeviči”. Visi šie poligoni tiek intensīvi izmantoti un kalpo par mācību vietām karavīriem un zemessargiem, kā arī trenējas sabiedroto valstu karavīri, lai vajadzības gadījumā aizsargātu Latviju un katru mūsu valsts centimetru.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem, viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus un Latvijas uzņemto saistību izpildi attiecībā uz sabiedrotajiem. Ņemot vērā NATO Madrides samitā pieņemtos lēmumus par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī aizsardzības nozares ambīcijas attiecībā uz NBS personāla skaita palielināšanu, nepieciešams izveidot jaunu poligonu, lai nodrošinātu karavīriem apmācību vietu. Tāpat, līdz ar Krievijas nepamatoti uzsākto karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, vairāki sabiedrotie apliecinājuši savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot pie mums papildus karavīrus un tehniku, kas tikai palielina esošās militārās infrastruktūras noslodzi. Latvijā jau šogad ieradušies papildus ASV, Kanādas, Dānijas un Spānijas karavīri, kuri ikdienā kopā ar mūsu karavīriem un NATO daudznacionālo kaujas grupu plecu pie pleca stiprina savas spējas.
Aizsardzības ministrija un NBS ir izvērtējuši vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko vietu atzinuši poligona izveidi teritorijā, kas iekļauj Aizkraukles un Jēkabpils novadus.
2023. gada 22. jūnijā Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās.
Likumā ietvertie atvieglojumi ļaus uzsākt militārā poligona infrastruktūras izbūvi ar servitūtu apgrūtinātos nekustamajos īpašumos, kas ir atsavināmi sabiedrības vajadzībām – militārā poligona izbūvei. Darbi, kuru rezultātā mainās īpašuma stāvoklis un vērtība, piemēram, koku ciršana vai būvdarbi, pirms atsavināšanas procesa pabeigšanas tiks organizēti pēc Aizsardzības ministrijas lēmuma par taisnīgas atlīdzības noteikšanu pieņemšanas.
Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Meža likumā, kas ļaus kā kompensāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu saņemt valsts meža zemi, ja īpašnieks būs izteicis tādu vēlmi.
Poligona attīstība tiek plānota tā, lai maksimāli neskartu privātīpašnieku tiesības un iedzīvotāju kustības brīvību – lielākā daļa poligona ir plānota mežu īpašumos.
Militārā poligona "Sēlija" platībaVizuālie materiāli par Sēlijas militāro poligonu
Saites uz video par Sēlijas militāro poligonu
Militārā poligona “Sēlija” attīstības norise (aktuāls uz 11.10.2024.)
Aizsardzības ministrija militārā poligona “Sēlija” attīstībai plāno pārņemt zemi 25596* ha kopplatībā, t.sk.:
- 1001 ha privātpersonām (fiziskas un juridiskas personas) piederošu zemi;
- 24595 ha publiskām personām (valsts, pašvaldība) piederošu zemi.
Infrastruktūras izveides un atsavināšanas process tiek organizēts kārtās. Šobrīd norit pirmās kārtas īstenošana, kas aptver aptuveni 61 % no poligona kopējās platības. Pirmā kārta paredz:
- 14 privātpersonām piederošu nekustamo īpašumu ar kopējo platību 160 ha atsavināšanu, kas ir apmēram 16 % no privātpersonām atsavināmās kopējās platības;
- 11 Zemkopības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu ar kopējo platību 15 430 ha pārņemšanu Aizsardzības ministrijas valdījumā, kas ir apmēram 63% no kopējās no publiskajām personām pārņemamās zemes.
Kopš 2023. gada Aizsardzības ministrija ir atsavinājusi 7 privātpersonu nekustamos īpašumus ar kopējo platību 120 ha jeb 75% no pirmajā kārtā paredzētās privātpersonu zemes platības. Atlikušie 7 privātpersonu nekustamie īpašumi ir dažādās atsavināšanas procesa stadijās.
Lai Aizsardzības ministrijas valdījumā pārņemtu 11 Zemkopības ministrijas valdījumā esošus valsts nekustamos īpašumus, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par īpašumu pārņemšanu. Tāpat 2023. gadā noslēgts līgumu ar AS “Latvijas valsts meži” par Sēlijas militārā poligona būvniecības pirmās kārtas izveidei nepieciešamo zemes vienību lietošanu līdz to valdītājai maiņai uz Aizsardzības ministriju.
Šobrīd Aizsardzības ministrijas rīcībā ir 99.7 % no pirmajā kārtā plānotās kopējās platības.
Realizējot Militārā poligona "Sēlija" izveidi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sācis poligona infrastruktūras 1. kārtas plāna īstenošanu. Ir noslēgusies pirmo būvprojektu izstrāde un noslēgts pirmais būvdarbu līgums par nesprāgušās munīcijas zonas un poligona vadības torņa izbūvi. Darbus plānots uzsākt oktobra otrajā pusē.
Pirmās kārtas realizācija sākta 2023. gadā, to paredzēts īstenot līdz 2025. gada beigām.
Paralēli tiek strādāts pie otrās kārtas infrastruktūras izbūves plāna un tehnisko prasību noteikšanas. Galvenie plānotie objekti poligona izveides otrajā kārtā būs:
- Manevru koridors;
- Noliktavas;
- Kazarmas;
- Ēdnīca;
- Medicīnas centrs;
- Cita atbalsta infrastruktūra.
Poligona attīstības otro kārtu paredzēts īstenot no 2025. gada līdz 2030. gadam.
Pabeidzot Sēlijas poligona izveides otro kārtu, tajā varēs uzturēties un tikt apmācīta brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēku militārā vienība, kā arī valsts aizsardzības dienesta vienības, tāpat arī citas NBS vienības.
*platība norādīta atbilstoši aktuālajai pārņemšanas, atsavināšanas stadijai.
Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotāju ieguvumi no Sēlijas militārā poligona
Jaunā poligona izveide veicinās reģiona ekonomikas attīstību un sildīs Aizkraukles un Jēkabpils novadu ekonomiku, jo palielinās cilvēku skaita pieplūdumu, infrastruktūras sakārtošanu un jaunas darba vietas. Piemēram, Ādažu bāzes un poligona attīstība pavērusi iespējas vietējai uzņēmējdarbībai. Vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji lieliski ir apzinājuši karavīru vajadzības un spēj piedāvāt ēdināšanas, sporta un izklaides, skaistumkopšanas un citus nepieciešamos pakalpojumus. Ādažu uzņēmēji ir atzinuši, ka sabiedroto valstu karavīri palīdzējuši viņiem pārdzīvot Covid-19 krīzi, jo karavīru pienesums uzņēmējdarbībai esot vismaz 30%. Pateicoties ekonomiskajai attīstībai novadā un ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā, ir novērojama arī nekustamā īpašuma vērtības paaugstināšanās Ādažos.
Vietējiem iedzīvotājiem būs iespēja sākt dienesta gaitas Nacionālajos bruņotajos spēkos savas dzīves vietas tuvumā, lai apgūtu militārās iemaņas un vajadzības gadījumā spētu aizsargāt sevi, savus tuviniekus un mājas, kā arī novadu.
Militārais poligons tiks izveidots teritorijā, kas ir bagāta ar biotopiem un dažādām putnu sugām. Nacionālie bruņotie spēki ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikrolieguma teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.
Ādažu poligons ir uzskatāms piemērs bruņoto spēku aktivitāšu savietojamībai ar vides aizsardzību. Periodisku un kontrolētu militāro mācību norise retu aizsargājamo sugu dzīvotspējai ir daudz pateicīgāka, nekā regulāra rūpnieciskā darbība. Jāatzīmē, ka Ādažu poligons ir ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību vieta, bet tā teritorija ar Eiropas nozīmes dabas vērtībām ir iekļauta Eiropas vienotajā dabas teritoriju tīklā “NATURA 2000”. Arī citur Eiropā militārie poligoni ir iekļauti īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīklā “NATURA 2000”, jo intensīvi izmantotās militārās teritorijās izveidojas plašas, no traucējumiem atkarīgas, citur reti sastopamas dzīvotnes. Dabas saglabāšanas pasākumos militārajos poligonos īpaša uzmanība tiek pievērsta arī zonām starp infrastruktūru objektiem – dabiskas vides salām, kas kalpo kā ekoloģiskās kabatas dzīvniekiem un augiem.
Aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu iedzīvotāju ikdienu, taču vienlaikus aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.
Aizsardzības ministrija pārslēgs ar medību kolektīviem noslēgtos līgumus, lai arī turpmāk varētu notikt medības. Medības būs jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jāievēro poligonā noteiktās drošības prasības.
E-pasts informācijai un saziņai jautājumos par Sēlijas militāro poligonu: pasts@mod.gov.lv.