Vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs uzņemt arī ārzemniekus

Ceturtdien, 10. oktobrī, Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Militārā dienesta likumā, paredzot iespēju vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā Nacionālajos bruņotajos spēkos uzņemt arī ārzemniekus.

Turpmāk vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.

Ārvalstu pilsoņiem, kas vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā vēlēsies dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir izvirzīts pienākums likumīgi uzturēties Latvijas teritorijā un prast valsts valodu vai vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.

Vienlaikus ārvalstu pilsonis nedrīkstēs būt PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. 

Līdz ar likuma grozījumiem, ir uzlaboti nosacījumi topošajiem Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, nodrošinot lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā. Lai mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, turpmāk aizsardzības ministrs noteiks līguma noslēgšanas termiņus.

Pieaugot gan instruktoru iesaistei starptautiskajā apritē, gan nepieciešamībai būt spējīgiem komunicēt ar sabiedroto karavīriem, likuma grozījumi paredz, ka turpmāk arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem būs jāprot vismaz viena no NATO oficiālajām valodām atbilstošā līmenī. Šī prasība stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335093
E-pasts: prese@mod.gov.lv