Latvija un NATO

Iestāšanās NATO

Īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika uzsākta Latvijas aizsardzības sistēmas veidošana un sadarbība ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organisation, NATO). Reaģējot uz jauno drošības vidi un ģeopolitisko situāciju, NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem 1991. gada 20. decembrī izveidoja Ziemeļatlantiskās sadarbības padomi (North Atlantic Cooperation Council, NACC). NACC dibināšanas sesijā piedalījās arī Latvija, tādejādi kļūstot par šī foruma dalībvalsti.

Turpmākajos gados Latvijas sadarbība ar NATO kļuva aizvien intensīvāka. 1994. gadā Latvija pievienojas tajā pašā gadā izveidotajai programmai "Partnerattiecības mieram", kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. 1995. gadā dalība programmā "Partnerattiecības mieram" ļāva Latvijai iesaistīties arī NATO Plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību  ar NATO dalībvalstīm.

1999. gada 23. – 25. aprīlī NATO galotņu sanāksmē Vašingtonā, ASV, Latvijai un pārējām astoņām kandidātvalstīm piedāvāja izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO (Membership Action Plan, MAP), kas atspoguļotu sagatavošanās procesu un pasākumus dalībai, kā arī ļautu MAP valstīm saņemt papildu konsultācijas, palīdzību un praktisko atbalstu no NATO valstīm.

2002. gada 21. novembrī NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Prāgā, Čehijā, Latvija kopā ar citām sešām kandidātvalstīm tika uzaicināta pievienoties NATO. Tādējādi aizsākās pēdējais posms, pirms Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti 2004. gada 29. martā.

Latvijas dalība NATO

Latvijā valsts aizsardzības un drošības politika tiek īstenota saskaņā valsts militārās aizsardzības stratēģiskajiem pamatprincipiem, prioritātēm un pasākumiem miera, valsts apdraudējuma un kara laikā, kas noteikti Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā, kurā uzsvērts, ka, Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros, nodrošinot atturēšanu un aizsardzību.

Ieguvumi no dalības NATO iekļauj kolektīvo aizsardzību, atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma 5. pantam, Sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, tostarp paplašinātās klātbūtnes kaujas grupaā (eFP), Daudznacionālās divīzijas štābā “Ziemeļi”, un citās struktūrās, kopīgu mācību veikšanu, Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju, un daudzus citus.
2022. gadā tika apstiprināta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kurā Krievija skaidri tiek definēta kā visnozīmīgākais un tiešākais drauds sabiedroto drošībai, kā arī mieram un stabilitātei Eiroatlantiskajā telpā. Latvijai ir svarīgi, ka šajā koncepcijā iekļautas fundamentālas izmaiņas Alianses pieejā sabiedroto teritorijas aizsardzībā, izvirzot ambīciju par “priekšējo aizsardzību” (forward defence) un nekavējošu spēku pastiprināšanu krīzes un konflikta laikā.

Līdzšinējā NATO transformācijas procesā, kurā sabiedroto spēki tiek piemēroti reaģēšanai uz visa veida draudiem, NATO dalībvalstis par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījušas NATO Reaģēšanas spēku attīstību. Šie spēki ir efektīvs līdzeklis gan kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai, gan cīņai ar mūsdienu drošības izaicinājumiem. Līdz ar 2023. gada NATO Viļņas samitā apstiprinātajiem jaunajiem reģionālajiem aizsardzības plāniem, sabiedrotie vienojās arī par jaunu daudznacionālu un vairāku jomu Sabiedroto reaģēšanas spēku (Allied Reaction Force, ARF) izveidi, kas pakāpeniski aizstās NATO Reaģēšanas spēkus.

Dalība NATO vadītajās starptautiskajās operācijās

Latvija piedalās gan NATO spēju stiprināšanā, gan Alianses īstenotajās starptautiskajās operācijās un drošības stiprināšanas pasākumos. Šī procesa ietvaros Latvija ir izveidojusi profesionālus bruņotos spēkus, kas atbilst mūsdienu drošības prasībām un spēj iesaistīties gan kolektīvās aizsardzības, gan arī krīžu novēršanas pasākumos.

Kopš 1996. gada, kad Latvijas karavīri pirmo reizi uzsāka dalību NATO vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās operācijās Balkānos, Irākā un Afganistānā. Pašlaik Latvija piedalās NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR) ar bruņoto spēku kontingentu, kā arī NATO misijā Irākā (eNMI) ar štāba virsniekiem. Dalība starptautiskajās operācijās ļauj praksē pārbaudīt savietojamību ar citu dalībvalstu spēkiem un iegūt operacionālo pieredzi, kas nepieciešama profesionāliem karavīriem. Vienlaikus Latvijas praktiskā dalība NATO vadītajās operācijās ļauj palielināt operāciju efektivitāti un Latvijas politisko ietekmi NATO lēmumu pieņemšanas procesā.

Sabiedroto klātbūtne Latvijā

Nacionālajiem bruņotiem spēkiem ir jābūt sagatavotiem ne tikai piedalīties starptautiskajās operācijās, bet arī uzņemt NATO spēkus Latvijas teritorijā. Lai valsts apdraudējuma vai arī dabas katastrofu gadījumā saņemtu nepieciešamo ārvalstu palīdzību, Latvija turpina veidot ārvalstu bruņoto spēku uzņēmējvalsts atbalsta sistēmu un attīsta šim nolūkam nepieciešamās spējas un infrastruktūru. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Sēlijas militārais poligons, kura izbūve ir viena no aizsardzības nozares prioritātēm tuvāko gadu laikā. Sēlijas poligons būs vislielākais poligons Baltijas valstīs. Šāda Latvijas un NATO sadarbība, kā arī spēju kombinācija ir stiprs pamats mūsu valsts drošībai un aizsardzībai.

Latvijas un pārējo Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana bijusi viens no pirmajiem praktiskajiem un redzamajiem faktoriem, kas palielināja mūsu drošību pēc iestāšanās NATO. Gaisa patrulēšanas operācija bijis arī tiešs pierādījums citu NATO valstu vēlmei sniegt mums savu atbalstu, jo valstis brīvprātīgi piesakās šai operācijai. Patrulēšanu rotācijas kārtībā nodrošina NATO dalībvalstis, par bāzi savām lidmašīnām izmantojot militāros lidlaukus Šauļos, Lietuvā un Amari, Igaunijā. Pakāpeniski aizvien lielāku atbildību par operācijas īstenošanu uzņemas arī pašas Baltijas valstis, nodrošinot arvien lielākas uzņēmējvalsts atbalsta spējas. Šim nolūkam Latvija ir izbūvējusi Gaisa operāciju centru un veic Lielvārdes militārā lidlauka infrastruktūras attīstību. 2024. gadā uz laiku, kamēr Amari bāze atrodas rekonstrukcijā, patrulēšanas misijas tiks veiktas no Lielvārdes militārā lidlauka.

Latvija kopā ar pārējām Alianses dalībvalstīm turpina attīstīt sadarbību ar NATO partneriem. Latvija ir ieinteresēta spējīgās partnervalstīs un ir gatava dot savu ieguldījumu sniedzot palīdzību, kā arī sadarbojoties kopīgu draudu apkarošanā.

Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, NATO samitā Varšavā 2016.gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence) ietvaros. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts ir Kanāda, un tās vadītā kaujasgrupa Latvijā atrodas jau kopš 2017. gada. Savukārt 2022. gadā, balstoties uz drošības situācijas pasliktināšanos, un saskaņā ar NATO Madrides samita lēmumiem, tika parakstīta vienošanās starp Latvijas un Kanādas aizsardzības ministriem par turpmāku Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas attīstību līdz brigādes līmenim. Šī apņemšanās skaidri demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamo agresoru.

Ņemot vērā, ka Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā, 2024. gads iezīmē būtisku notikumu - Latvijas dalības NATO divdesmitgadi. Ir apritējuši 20 gadi kopš Latvija ir kļuvusi par pasaulē spēcīgākās militārās alianses dalībvalsti. Dalība NATO ir viens no lielākajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas Latvijai ir nesusi drošības garantijas un sniegusi ieguldījumu mūsu militāro spēju attīstībā.

Latvija un NATO pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, NATO nekavējoties aktivizēja aizsardzības plānus, izvietoja NATO Reaģēšanas spēku elementus, pastiprināja atturēšanas aktivitātes, izveidoja četras jaunas daudznacionālās kaujas grupas (Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā), kā arī apņēmās būtiski stiprināt ilgtermiņa atturēšanu un aizsardzību. 

2022. gadā tika panākta vienošanās pastiprināt sabiedroto militāro klātbūtni Austrumu flangā, apņemoties palielināt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas no bataljona līdz pat brigādes līmenim, kur un kad tas ir nepieciešams. Gadu vēlāk - 2023. gadā, parakstīta vienošanās starp Latvijas un Kanādas aizsardzības ministriem par turpmāku Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas attīstību līdz brigādes līmenim. Vienošanās paredz pakāpenisku pastāvīgi izvietoto NATO spēku pieaugumu Latvijā un plāno sasniegt mērķi līdz 2026. gadam. Lai nodrošinātu šim mērķim nepieciešamo infrastruktūru un uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu sabiedrotajiem spēkiem, 2022. gadā tika pieņemts lēmums par jaunas militārās bāzes un poligona izbūvi Sēlijā. 

Reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā Eiropā un ņemot vērā pieaugošo saistību apmēru, 2022. gadā sabiedrotie vienojās, ka līdz 2024. gadam aizsardzībai tiks atvēlēti vismaz 2% no IKP, kā arī tiks palielināts Alianses kopējais finansējums.

Latvijai gan politiski, gan militāri nozīmīgs ir Somijas un Zviedrijas vēsturiskais lēmums iestāties NATO, kas ir būtisks solis Baltijas jūras reģiona aizsardzības stiprināšanā.