Aizsardzības ministrijas uzdevumi
2003. gada 29. aprīļa Ministru Kabineta noteikumi Nr. 236 "Aizsardzības ministrijas nolikums" nosaka, ka Aizsardzības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde aizsardzības nozarē, kas tieši pakļauta aizsardzības ministram.
Latvijas valsts aizsardzības pamatuzdevums ir savlaicīgi prognozēt un novērst valsts militāro apdraudējumu, garantēt valsts neatkarību, teritoriālo nedalāmību un iedzīvotāju drošību.
Aizsardzības ministrija izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku, plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un pasākumus un nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību. Aizsardzības ministrs veic civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām ministrijas padotībā esošajām institūcijām.
Valsts apdraudējuma gadījumā Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem nodrošina Latvijas valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību. Nacionālie bruņotie spēki kopā ar civilajām valsts institūcijām nepieciešamības gadījumā nodrošina sabiedroto valstu bruņoto spēku uzņemšanu Latvijas teritorijā.
Latvijas valsts aizsardzības stratēģiskais pamatprincips ir dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības sistēmā, kuras uzdevums ir tās dalībvalstu aizsardzība pret jebkura veida militāru apdraudējumu. Tādēļ Aizsardzības ministrija kopā ar citām Latvijas valsts institūcijām un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem darbojas, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas rīcībspēju un efektivitāti, kā arī Latvijas ietekmi tās lēmumu pieņemšanas procesā. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aktīvi iesaistās gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijas spēju stiprināšanā, gan tās īstenotajās starptautiskajās operācijās un citos drošības veicināšanas pasākumos. Nacionālie bruņotie spēki iekļaujas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas militārajās kaujas vienībās.
Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu valsts civilajām institūcijām apdraudējuma situāciju novēršanā un to radīto seku pārvarēšanā un likvidācijā. Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšana šajos pasākumos veicina valsts resursu efektīvu izmantošanu un paaugstina Nacionālo bruņoto spēku praktisko sagatavotību.
Aizsardzības ministrijas darbu vada aizsardzības ministrs - civilpersona, kas ir politiski atbildīga Saeimas un Ministru prezidenta priekšā.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis, kas vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina darba nepārtrauktību, mainoties ministrijas politiskajai vadībai.
Aizsardzības ministrijas Centrālā aparāta struktūru veido departamenti un patstāvīgās nodaļas.
2010. gada 1. janvārī noslēdzās aizsardzības nozares strukturālā reforma, kuras ietvaros tika optimizēti esošie Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas resursi un struktūras, kā arī samazināta atsevišķu funkciju izpilde.
Pārņemot funkcijas no Nacionālo bruņoto spēku štābiem un vienībām, Aizsardzības ministrijas sastāvā tika iekļauti arī karavīri, līdz ar to Aizsardzības ministrija no reiz civilas institūcijas ir kļuvusi par civili-militāru institūciju. Koncentrējot gan funkcijas, gan cilvēkus vienuviet, ir izdevies gan ietaupīt uz cilvēkresursu rēķina (integrējot militārpersonas netika palielināts Aizsardzības ministrijas nodarbināto personu skaits), gan panākt ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu.