Apritot Ukrainas kara gadskārtai, “Sargs.lv” lasītājiem piedāvās rubriku “Gads karā”

Apritot gadam kopš agresorvalsts Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā, Aizsardzības ministrijas ziņu portāls “Sargs.lv” saviem lasītājiem piedāvās ziņu rubriku “Gads karā”, ļaujot atskatīties uz svarīgākajiem pavērsieniem Krievijas sāktajā pretlikumīgajā karā, kā arī sniegs ekspertu analīzi par gaidāmajiem notikumu pavērsieniem un to ietekmi uz Latvijas drošību.

Rubrikā “Gads karā” lasītājiem rakstu un infografiku veidā tiks piedāvāta izsmeļoša informācija par to, kā sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, kādi bija Ukrainas aizstāvju lielākie panākumi un zaudējumi, kā attīstījās Rietumvalstu palīdzība Ukrainai un kādus kara noziegumus pretlikumīgā iebrukuma laikā pastrādājuši krievu okupanti.

Līdztekus “Sargs.lv” lasītājiem piedāvās ekspertu viedokļus par to, ko Krievijas iebrukums nozīmē Latvijas un pārējo Baltijas valstu drošībai, kas paveikts, lai mazinātu draudus un stiprinātu pašu drošību un sagatavotos iespējamam valsts apdraudējumam no Krievijas puses.

Rubrikas “Gads karā” raksti portālā “Sargs.lv” tiks publicēti laika posmā no šā gada 20. februāra līdz 24. februārim.

Jau vēstīts, ka 2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlēja sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, par galvenajiem mērķiem nosakot Ukrainas “denacifikāciju” un “demilitarizāciju”. Vēlāk neskaidrie “denacifikācijas” un “demilitarizācijas” mērķi daudz skaidrākā valodā tika formulēti Kremļa režīma kontrolētā propagandas medija “RIA Novosti” rakstā “Ko Krievijai vajadzētu darīt ar Ukrainu”, kurā aprakstīta plānotā Ukrainas kā valsts likvidācija, kā arī formulēti uzdevumi ukraiņu tautas genocīdam ar mērķi pilnībā iznīdēt ukraiņu kultūru, valodu, vēsturisko atmiņu un etnosu kā tādu. Šo Krievijas mērķi pēcāk apstiprināja neskaitāmie krievu iebrucēju pastrādātie kara noziegumi Bučā, Irpiņā, Harkivas un Hersonas apgabalos, kā arī citās no iebrucējiem atbrīvotajās teritorijās. 

Reaģējot uz Krievijas agresiju un tās režīma pastrādātajiem barbariskajiem kara noziegumiem Ukrainā, Latvijas Republikas Saeima atzinusi Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Latvija līdz ar citām NATO dalībvalstīm turpina sniegt militāro palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Kopš kara sākuma Latvijas aizsardzības nozares atbalsts Ukrainas aizstāvjiem sasniedzis 1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), ierindojot mūsu valsti Ukrainas atbalstītāju līderos pret IKP.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335393
E-pasts: prese@mod.gov.lv