Baltijas valstu aizsardzības ministri pauž atbalstu Ukrainas dalībai NATO

Trešdien, 17. maijā, noslēgusies divu dienu Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kas notika Latvijā. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) tikšanās laikā pauda atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un uzsvēra, ka gaidāmajā NATO samitā Viļņā ir jāpanāk taustāms progress šajā jautājumā, nosakot ceļa karti Ukrainas dalībai NATO.

Trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā pārrunāja ļoti plašu jautājumu loku, apliecinot kopēju apņēmību turpināt Baltijas valstu ciešo sadarbību aizsardzības jomā un tā stiprinot gan reģionālo drošību, gan arī ES un NATO austrumu flangu. 

“Runājot par reģionālās drošības izaicinājumiem, mēs esam vienisprātis – Krievija arī turpmāk būs lielākais militārais drauds Baltijas valstu un NATO alianses drošībai. Un mēs apzināmies, ka nav pamata gaidīt pozitīvas pārmaiņas Krievijas īstenotajā ārpolitikā. Tāpēc visas trīs Baltijas valstis turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā,” atzina aizsardzības ministre I. Mūrniece.
Aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu sadarbība ir būtisks instruments mūsu reģiona drošības stiprināšanai. Tā ir iespēja mums īstenot lielus projektus, lai kopīgi attīstītu dažādas militārās spējas. 

“Šodien ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem esam vienojušies ievērojami palielināt uzņemošās valsts atbalstu tiem NATO sabiedrotajiem, kuri veic gaisa telpas patrulēšanu mūsu debesīs. Šo apņemšanos esam nostiprinājuši šodien, parakstot jaunu kopīgu vienošanos par izmaksu sadalījumu NATO gaisa telpas patrulēšanas uzņemšanai,” pauž I. Mūrniece.

Savukārt, pārrunājot gatavošanos NATO samitam Viļņā, aizsardzības ministri atzina, ka tas būs nozīmīgs alianses tālākajā attīstībā, jo tajā tiks pieņemti lēmumi jau par praktiskiem Baltijas reģiona aizsardzībai svarīgiem pasākumiem.

Aizsardzības ministre uzsver: “Viļņas samitā aliansei ir jādemonstrē NATO militārais spēks un jāpieņem lēmumi, lai vēl vairāk stiprinātu NATO atturēšanas un aizsardzības spējas ilgtermiņā. Viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir sabiedroto karaspēka klātbūtnes palielināšana Baltijas jūras reģionā. Manas darba vizītes Kanādā laikā Kanādas aizsardzības ministre atkārtoti apliecināja Kanādas negrozāmo apņemšanos attīstīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu no bataljona līdz brigādei Kanādas kā ietvarnācijas vadībā.”

Šogad vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā ir uzņēmusies Latvija, tāpēc Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme notika Latvijā. Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.

Baltijas valstu sadarbības formātā tiek realizēti arī vairāki nozīmīgi projekti – Baltijas valstu Apvienotais štāba elements, Sauszemes spēku, Gaisa spēku un Jūras spēku sadarbība (Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON)), kā arī sadarbība Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335393
E-pasts: prese@mod.gov.lv