ES Militārās komitejas izbraukuma sēdē pārrunā ES un NATO ciešāku sadarbību

Rīga, 2015. gada 5. maijs. – Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un ES Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Patriks Derusjē (Patrick de Rousiers), tiekoties ar medijiem, kā galvenos ES Militārās komitejas izbraukuma sēdē pārrunātos jautājumus uzsvēra gan ES un NATO ciešāku sadarbību, gan hibrīdkara draudus, terorisma un nelegālās migrācijas izaicinājumus.

„Latvijas ES prezidentūra norit ļoti sarežģītā, jaunā drošības situācijā. ES Militārās komitejas vizīte Latvijā ir iespēja pārrunāt jaunos izaicinājumus no militārā viedokļa, lai sagatavotu politiskos lēmumus, kas tiks pieņemti maijā ES bruņoto spēku komandieru sanāksmē un Eiropadomes laikā jūnijā,” uzsvēra ģenerālleitnants R.Graube.

„Mums ir daudz izaicinājumu gan austrumos, gan dienvidaustrumos, gan dienvidos, tāpēc ir ļoti būtiski uzsvērt, ka Eiropas aizsardzība ir balstīta uz ES valstu solidaritāti un gatavību reaģēt uz šiem izaicinājumiem. Tas, ka Latvijas karavīri dien Centrālāfrikā, Mali un Adenas līcī, pierāda šo solidaritāti un palīdz novērst vēl lielāku nestabilitāti šajos reģionos,” sacīja ģenerālis P.Derusjē.

ES Militārās komitejas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Ukrainas krīze ir padziļinājusi ES un NATO sadarbību, tai skaitā informācijas apmaiņu. „NATO pievērsa lielāku uzmanību drošības apliecināšanas un klātesamības pasākumiem, īpaši pie Alianses austrumu robežas. ES savukārt uzņēmās civilās palīdzības un ekspertīzes garantēšanu Ukrainā, kas ir ilgtermiņa ieguldījums ES un Ukrainas turpmākajā sadarbībā,” ciešāku sadarbību Ukrainas krīzes kontekstā skaidroja ģenerālis Derusjē.

Komitejas sēdē daudz tika diskutēts arī par hibrīdkaru, turklāt ne tikai par Krievijas agresiju Ukrainā, bet arī par to, kā visā pasaulē valstiski veidojumi, tādi kā Islāma valsts vai politiski grupējumi izmanto hibrīdkara elementus, lai panāktu savu interešu pārstāvniecību.

Ģenerālis P.Derusjē uzsvēra, ka hibrīdkarš ir realitāte, un bruņotajiem spēkiem un valdībai uz to ir jāreaģē. Hibrīdkara ietekme ir redzama ne tikai Ukrainā, bet arī daudzās Eiropas valstīs, kur jaunieši dodas prom no valsts, lai cīnītos kopā ar nemierniekiem Irākā vai Sīrijā, vai pievienojas teroristu grupējumiem. „Šos jauniešus ir ļoti viegli uzrunāt sociālajos medijos, un hibrīdkara ietvaros ir izaicinājums sabalansēt preses un vārda iespēju ar propagandas draudiem,” norādīja ģenerālis P.Derusjē.

„Hibrīdkaram nav sākuma un beigu, tā elementi, ko izmanto Krievija vai citas valstis un interešu grupas, var tikt izmantoti visu laiku, un, lai gan tie nav letāli ieroči, tomēr tikpat bīstami,” uzsvēra ģenerālleitnants R.Graube.

Jau ziņots, ka no 4. līdz 5.maijam Rīgā norisinājās ES Militārās komitejas izbraukuma sēde, kurā piedalījās ES valstu militārie pārstāvji ES, lai diskutētu par ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas efektivitātes un redzamības palielināšanu, militāro spēju attīstību, kā arī Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas veicināšanu.

Mediju kontaktiem:
Anete Gnēze, Preses nodaļas vecākā referente
Militāri publisko attiecību departaments
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija
Tālrunis: 67335093; Mobilais tālrunis: 26474087
E-pasts: anete.gneze@mod.gov.lv
Mājas lapa: www.mod.gov.lv