Pabriks: ģeopolitiskā situācija rada nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta

Šodien, 27. janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra nepieciešamību tuvākajos trīs gados palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. 

“Mēs redzam, ka Krievijas ārpolitika ir mainījusies uz slikto pusi. Šodienas Krievijas ultimāts ir atšķirīgs no 2008. gada ultimāta, kad Krievija iebruka Gruzijā vai 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu. Šobrīd Ukraina ir tikai līdzeklis, lai spētu virzīties tālāk. Mērķis ir sašķelt Eiropas Savienību un NATO, lai Krievija varētu iegūt stratēģisko dominanci. Tas vairs nav jautājums par Ukrainu, bet par visu Rietumu vienotību,” debatēs norādīja aizsardzības ministrs. 

A. Pabriks arī uzsvēra, ka ir maksimāli jāattīsta Latvijas bruņotie spēki neatkarīgi no tā, ka varam paļauties uz NATO iekšējo solidaritāti un alianses līguma 5. pantu. Ja gribam būt gatavi jebkādiem izaicinājumiem, bruņoto spēku attīstība ir jāredz kontekstā ne tikai ar militāro kapacitāti, bet arī ar kopējo valsts un sabiedrības gatavību, spēju pastāvēt par savu valsti, vērtībām un ekonomikas attīstību.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitiskās situācijas attīstību un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas, aizsardzības ministrs uzsvēra nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu tuvākajos trīs gados līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. 

“Tad, kad izaicinājumi būs pie mūsu robežām, būs jau par vēlu piešķirt finansējumu aizsardzības nozarei,” sacīja A. Pabriks.

Kā norādīja aizsardzības ministrs, šo papildu finansējumu paredzēts ieguldīt tālākā vietējās aizsardzības industrijas attīstībā, kas ir būtiski gan no jaunu darbu vietu radīšanas un ekonomikas attīstības viedokļa, gan no piegāžu drošības viedokļa. Uzsverot nepieciešamību kļūt neatkarīgākiem, ministrs skaidroja: “Nav garantijas, ka krīzes laikā mēs munīcijas, ieroču un bruņojuma atbalstu saņemsim tad, kad mums vajadzēs uzreiz. Tas prasa laiku.”

Papildus A. Pabriks lūdza Saeimas atbalstu lēmumam, par kuru vienojušies visi trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri, proti, tas paredzētu, ka Baltijas valstis kļūs par operacionāli vienotu reģionu. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīriem būtu iespējams bez liekas kavēšanās šķērsot visu trīs valstu iekšējās robežas: “Tas ļoti stiprinās mūsu drošību, ļaus plānot sadarbību daudz augstākā līmenī starp Baltijas aizsardzības spēkiem un parādīs jebkuram hipotētiskajam oponentam, ka esam gatavi iestāties par visa reģiona drošību.”

Tāpat aizsardzības ministrs uzsvēra nepieciešamību attīstīt sadarbību ar tādiem sabiedrotajiem kā Somija, Zviedrija un Polija, iesaistot arī Ukrainu, jo notiekošais Ukrainā skar arī Baltijas jūras reģiona valstis un vēl ciešāka sadarbība ar Ukrainu ļautu pilnvērtīgāk sniegt atbalstu tās drošības stiprināšanā. 

Ministrs arī pauda atbalstu migrācijas politikas maiņai Eiropā, kas viņa ieskatā neatbilst mūsdienu situācijai: “Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka līdzekļi tiek piešķirti bēgļu nometnes ierīkošanai, bet pašu robežu stiprināšana paliek bez finansējuma,” norādīja A. Pabriks. 

A.Pabriks arī atzina, ka ir pienācis laiks risināt jautājumu par enerģētisko drošību, konkrēti, par atomenerģiju, kas ļautu nodrošināt lielāku enerģētisko neatkarību un tīrāku vidi. 

Noslēgumā aizsardzības ministrs uzsvēra nepieciešamību būt sagatavotiem, lai novērstu militāras krīzes iespējamību: “Es novēlu Latvijai Saules mūžu un ceru, ka Latvijas robežas neviens neizaicinās, bet, lai tas nenotiktu, mums pašiem ir jābūt gataviem –  mūsu karavīriem ir jābūt motivētiem un sagatavotiem, kā arī nepieciešams labs bruņojums.”

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045 
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv